Apkures sistēmas sagatavošana sezonai komercēkā: pārbaužu saraksts īpašniekam un pārvaldniekam

Kāpēc gatavoties pirms sezonas, nevis tās laikā

Apkures sistēmas bojājums oktobrī vai novembrī reti ir pēkšņs. Blīvslēgs, kas sāk pilēt, vai sūknis, kas vasarā ieķīlējies, kļūst par avāriju tikai tad, kad sistēmu ieslēdz zem slodzes. Ja to konstatē aukstā dienā, remonts notiek steigā, ar avārijas izsaukumu un bieži ar telpu dīkstāvi — veikalā, birojā vai viesnīcā tas uzreiz ir arī nomnieku sūdzības.

Pirmssezonas apkope šo situāciju apgriež otrādi. Darbus var plānot, rezerves daļas pasūtīt bez steigas, un sistēmu palaist pakāpeniski, pārbaudot katru kontūru. Turklāt sakārtota sistēma sezonu nostrādā ar mazāku siltuma patēriņu — par to tālāk.

Siltummezgls: siltummaiņi, sūkņi, izplešanās tvertne, spiediens

Ja ēka pieslēgta centralizētajai siltumapgādei, sezona sākas siltummezglā. Pārbauda siltummaiņus — temperatūras starpību starp primāro un sekundāro pusi, spiediena kritumu un pazīmes, ka plāksnes aizaugušas ar nogulsnēm. Ja atgaitas temperatūra ir pārāk augsta, siltummainis siltumu vairs nenodod pilnībā, un par to maksā ar lielāku rēķinu.

Cirkulācijas sūkņus pārbauda darbībā: vai rotors griežas brīvi, vai nav trokšņu un vibrāciju, vai elektriskais pieslēgums un aizsardzība ir kārtībā. Sistēmās ar diviem sūkņiem pārliecinās, ka darbojas arī rezerves sūknis un pārslēgšanās starp tiem notiek automātiski.

Izplešanās tvertnei pārbauda gaisa priekšspiedienu membrānā — tas jāmēra, kad tvertne atslēgta no sistēmas. Bojāta membrāna vai zaudēts spiediens ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc sistēmā svārstās spiediens un nostrādā drošības vārsts. Pašu drošības vārstu pārbauda manuāli un pārliecinās, ka tā noplūdes caurule ir brīva.

Pēc tam sistēmu uzpilda līdz darba spiedienam, veic spiediena pārbaudi un apskata visus savienojumus, noslēgarmatūru un filtrus. Dubļu filtrus un magnētiskos atdalītājus iztīra. Filtrs, kas pilns ar nogulsnēm, samazina plūsmu un rada pirmo pazīmi — aukstus radiatorus tālākajās telpās.

Atgaisošana, skalošana un ķīmiskā attīrīšana

Atgaisošana ir obligāts solis pēc katras uzpildes. Gaisu izlaiž no augstākajiem punktiem — stāvvadu galiem, radiatoriem, kolektoriem, kā arī pārbauda automātiskos atgaisotājus, kas bieži ir aizkaļķojušies un vairs nestrādā. Gaiss sistēmā izpaužas kā burbuļošana, nevienmērīgi silti radiatori un paātrināta korozija.

Skalošana nav jāveic katru gadu. To plāno, ja sistēmā ir dubļi un melns ūdens, ja radiatoru apakšdaļa paliek auksta, ja regulāri aizsērē filtri vai pēc remonta, kurā sistēma bijusi atvērta. Hidrauliskā skalošana ar ūdeni un gaisu izskalo nogulsnes no cauruļvadiem un sildķermeņiem.

Ķīmiskā attīrīšana ir nākamais līmenis — to izmanto siltummaiņiem un katliem, kad plāksnes vai caurules aizaugušas ar kaļķakmeni, un vecām sistēmām ar biezu korozijas slāni. Pēc skalošanas vai attīrīšanas sistēmu uzpilda ar sagatavotu ūdeni un, ja nepieciešams, pievieno inhibitoru, kas palēnina koroziju. Vienmēr pārbauda, vai izvēlētais līdzeklis ir saderīgs ar sistēmas materiāliem — alumīnija radiatoriem un dažiem blīvējumiem ir savi ierobežojumi.

Gāzes katli un dūmvadi: ko prasa normatīvi

Ēkām ar savu gāzes katlu māju apkope ir ne tikai tehniska, bet arī normatīva prasība. Ministru kabineta noteikumu Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi” 70. punkts nosaka, ka apkures iekārtu, kurā par kurināmo izmanto gāzi, tīra un tās tehnisko apkopi un tehniskā stāvokļa pārbaudi veic ne retāk kā reizi gadā, ja ražotājs nav noteicis citādi. Ja iekārta bijusi atslēgta ilgāk par sešiem mēnešiem, veic ārpuskārtas dūmgāzu novadīšanas un ventilācijas kanālu pārbaudi un sastāda tehniskā stāvokļa pārbaudes aktu — tas attiecas uz lielu daļu katlu, kas vasarā nestrādā.

Dūmvadiem gāzes un šķidrā kurināmā iekārtām biežumu nosaka 71. punkts: ķieģeļu dūmvadu pārbauda un attīra ne retāk kā reizi gadā, ķieģeļu dūmvadu ar oderējumu, keramikas, šamota un metāla dūmvadus — ne retāk kā reizi divos gados. Par tīrīšanu sastāda aktu (72. p.), kurā norāda arī izpildītāja kvalifikāciju. Dabiskās ventilācijas kanālus telpās ar gāzes iekārtu pārbauda ne retāk kā reizi piecos gados (80.1. p.).

Pašā katla apkopē ietilpst degļa un siltummaiņa tīrīšana, jonizācijas elektroda un aizdedzes pārbaude, gāzes un dūmgāzu noplūžu kontrole, degšanas analīze un drošības automātikas tests. Darbus ar gāzes iekārtām veic sertificēti gāzes speciālisti. Pārvaldniekam jāseko, lai par katru apkopi ir akts un lai tas glabājas ēkas dokumentācijā.

Normatīvo atsauču apkopojums sagatavots pēc MK noteikumu Nr. 238 konsolidētās redakcijas likumi.lv. Tas nav juridisks atzinums; konkrētai iekārtai ražotāja prasības var būt stingrākas.

Siltumsūkņi, automātika un balansēšana

Arvien vairāk komercēku apkuri nodrošina siltumsūkņi. Pirms sezonas tiem pārbauda ārējo bloku — iztīra siltummaini no lapām un putekļiem, pārliecinās, ka kondensāta novadīšana un ventilatori darbojas, pārbauda aukstumaģenta spiedienu un noplūžu neesamību. Iekšpusē pārbauda cirkulācijas sūkni, filtru un buferi, kā arī atkausēšanas režīma darbību. Siltumsūkņa efektivitāte ir ļoti jutīga pret netīru ārējo bloku un nepareizi iestatītu temperatūras līkni.

Automātikai pārbauda āra temperatūras sensoru, kontrolieri un izpildmehānismus — vārstu piedziņas bieži ieķīlējas pēc vasaras dīkstāves. Pārskata temperatūras grafiku: padeves temperatūras atkarību no āra gaisa, nakts un brīvdienu pazeminājumu, darba laika grafiku. Birojā, kas sestdienās ir tukšs, bet tiek sildīts kā darba dienā, siltums tiek tērēts bez vajadzības.

Telpu termostati un balansēšana nosaka, vai siltums nonāk tur, kur vajag. Pārbauda termostatisko vārstu darbību un iestatījumus, īpaši nomnieku telpās, kur tos mēdz pagriezt līdz galam. Ja vienas telpas ir pārkarsētas un citas aukstas, sistēma nav hidrauliski balansēta — to risina ar balansēšanas vārstiem uz stāvvadiem un kontūriem, nevis ar augstāku padeves temperatūru visai ēkai.

Pārbaužu saraksts: kas, kad un kas veic

Pazīmes, ka sistēma nav kārtībā un apskate jāveic nekavējoties:

• spiediens manometrā krītas un sistēma regulāri jāpiepilda — kaut kur ir noplūde vai bojāta izplešanās tvertne;
• radiatori silti augšā un auksti apakšā vai silti tikai daļā ēkas — gaiss, nogulsnes vai nebalansēta sistēma;
• trokšņi, klaudzieni un burbuļošana cauruļvados;
• siltummezglā augsta atgaitas temperatūra vai siltummainis pastāvīgi strādā ar pilnu jaudu;
• siltuma patēriņš būtiski pieaudzis, lai gan laikapstākļi un telpu lietojums nav mainījušies;
• gāzes katls bieži pārslēdzas, izslēdzas ar kļūdu vai jūtama gāzes smaka — iekārtu aptur un izsauc gāzes speciālistu.

Ko dod sakārtota sistēma — un ko dara ittu

Pirmssezonas apkope atmaksājas ne tikai ar mazāku avāriju skaitu. Tīri siltummaiņi un filtri, pareizi iestatīts temperatūras grafiks, nakts pazeminājums un balansēta sistēma samazina siltuma patēriņu bez ieguldījumiem iekārtās. Centralizētās siltumapgādes ēkās zemāka atgaitas temperatūra uzlabo arī siltummezgla darbību. Lielākais ietaupījums parasti ir nevis tehnikā, bet režīmā — tajā, lai ēku nesilda tukšu.

ittu apkalpo apkures sistēmas, siltummezglus un siltumsūkņus uzņēmumiem — veicam pirmssezonas pārbaudes, skalošanu un regulēšanu, kā arī plānoto apkopi sezonas laikā ēku tehniskās apkalpošanas ietvaros. Gāzes iekārtu apkopi un dūmvadu pārbaudes organizējam kopā ar sertificētiem gāzes partneriem, lai īpašniekam par visu sistēmu būtu viens atbildīgais un visi akti vienuviet. Vairāk par apkures sistēmu izbūvi un pārbūvi.