Avārijas dienests komercēkai 24/7: ko tas iekļauj, reakcijas laiki un ko ierakstīt līgumā

Kas skaitās avārija — un kas nav

Avārija ir negaidīts bojājums, kas apdraud cilvēkus vai īpašumu vai aptur ēkas darbību un ko nevar atlikt līdz nākamajai darba dienai. Šo sarakstu ieteicams ierakstīt līgumā, nevis paļauties uz pašsaprotamo — strīdi par to, vai izsaukums bija avārijas, ir vieni no biežākajiem starp pasūtītāju un servisa uzņēmumu.

Robežu starp avāriju un steidzamu darbu nosaka līgums. Daudzos līgumos ir trīs kategorijas — avārija, steidzams bojājums un plānots darbs — un katrai savs reakcijas laiks.

Ko dara brigāde pirmajā izsaukumā

Avārijas izsaukuma mērķis nav uzreiz izremontēt visu. Mērķis ir apturēt kaitējumu un atjaunot ēkas darbību drošā līmenī. Parasti pirmais izsaukums ietver trīs soļus.

• Lokalizācija. Noslēdz bojāto posmu — aizver vārstu, atslēdz līniju sadalnē, apstādina sūkni vai iekārtu. Tas ir pirmais un svarīgākais solis, jo tieši tas aptur zaudējumu pieaugumu.
• Cēloņa novēršana vai pagaidu risinājums. Ja bojājumu var novērst uz vietas ar līdzpaņemtajiem materiāliem, to dara uzreiz. Ja vajadzīga rezerves daļa, ko naktī nevar dabūt, uzstāda pagaidu risinājumu — apvadu, pagaidu barošanu, pagaidu aizdari — un vienojas par pastāvīgo remontu darba laikā.
• Dokumentēšana. Fiksē pieteikuma laiku, ierašanās laiku, konstatēto, izdarīto un to, kas vēl jādara, ar fotogrāfijām pirms un pēc. Šis akts ir pamats rēķinam, apdrošināšanas atlīdzībai un sarunai starp īpašnieku un nomnieku par to, kurš sedz izmaksas.

Labā praksē brigāde pēc izsaukuma iesaka arī, kā nepieļaut atkārtošanos — piemēram, nomainīt nolietoto vārstu vai pārskatīt aizsardzības automātu nominālus.

Reakcijas laiks un ierašanās laiks nav viens un tas pats

Piedāvājumos bieži redzams «reakcija stundas laikā», bet nav skaidrs, kas ar to domāts. Līgumā jāšķir trīs atsevišķi laiki.

• Reakcijas laiks — laiks no pieteikuma līdz brīdim, kad dispečers vai dežūrinženieris atzvana, novērtē situāciju un pieņem lēmumu par izbraukumu. Parasti to mēra minūtēs.
• Ierašanās laiks — laiks no pieteikuma līdz brigādes ierašanās objektā. Tas atkarīgs no objekta atrašanās vietas un diennakts laika, tāpēc līgumos to bieži nosaka atsevišķi Rīgai un reģioniem, darba laikam un naktij.
• Lokalizācijas laiks — laiks, kurā bojājumam jābūt lokalizētam vai darbībai atjaunotai vismaz pagaidu režīmā. Garantēt var lokalizāciju; pilna remonta termiņu avansā solīt nevar, jo tas atkarīgs no cēloņa un rezerves daļām.

Parasti līgumos reakcijas laiku nosaka dažu desmitu minūšu robežās, ierašanās laiku ārpus darba laika — vairāku stundu robežās, bet pilno remontu — «pēc vienošanās» pēc cēloņa noskaidrošanas. Svarīgi, lai laiks tiktu skaitīts no fiksēta brīža — zvana vai pieteikuma reģistrācijas — un lai tas būtu redzams abām pusēm. Ja pieteikumi iet caur servisa sistēmu, laiki fiksējas automātiski un strīdu par to, kad īsti zvanīts, nav.

Ko pārbaudīt līgumā

Pirms parakstīšanas izejiet cauri šiem punktiem. Ja kāds no tiem līgumā nav vai ir formulēts vispārīgi, lūdziet to precizēt.

Gāzes sistēmu avārijā vispirms zvana gāzes operatora avārijas dienestam. Ēkas servisa uzņēmums gāzes darbus veic tikai kopā ar sertificētiem gāzes partneriem — tas līgumā jāieraksta skaidri, tāpat kā kārtība ar ugunsdrošības un apsardzes sistēmām.

Kā sagatavot objektu, lai brigāde varētu strādāt uzreiz

Pusi no ierašanās laika brigāde var zaudēt, meklējot vārstu vai gaidot cilvēku ar atslēgām. Šo laiku var ietaupīt iepriekš.

• Noslēgvārstu shēma. Kur ir ūdens ievada vārsts, apkures kontūru un stāvvadu vārsti, kanalizācijas revīzijas. Shēma pie ievada un servisa sistēmā; vārsti marķēti un reizi gadā pārbaudīti, ka griežas.
• Sadalnes un tehniskās telpas. Galvenās sadalnes atrašanās vieta, atslēgas, līniju marķējums. Siltummezglam, ventilācijas kamerām un sūkņu telpai jābūt pieejamām, nevis aizkrautām ar nomnieka paletēm.
• Kontaktu saraksts. Kurš no pasūtītāja puses pieņem lēmumus naktī, kurš atver objektu, kā sasniedzama apsardze un nomnieki. Sarakstu atjauno, mainoties cilvēkiem.
• Piekļuve. Atslēgu vai kodu glabāšanas kārtība, apsardzes informēšana par avārijas brigādi, caurlaides. Objektā ar vairākiem nomniekiem — kārtība, kā iekļūt nomnieka telpā, ja noplūde nāk no tās.
• Iekārtu dokumentācija. Iekārtu saraksts, shēmas, iepriekšējo bojājumu vēsture. Jo vairāk brigāde zina pirms ierašanās, jo mazāk laika aiziet diagnostikai.

Šai informācijai vieta ir servisa sistēmā, kur dežūrinženieris to redz telefonā vēl pa ceļam uz objektu.

Ko darīt līdz brigādes ierašanās

Pirmie soļi ir pasūtītāja pārstāvja vai dežuranta rokās. Vispārīgi principi:

Šie ir vispārīgi principi. Konkrēta objekta rīcības kārtību nosaka tā drošības instrukcijas un servisa līgums.

• Cilvēku drošība vispirms. Ja ir dūmi, gāzes smaka, dzirksteļošana vai applūdusi telpa ar elektroiekārtām — izved cilvēkus un zvana glābšanas dienestam vai attiecīgā operatora avārijas dienestam, tikai pēc tam servisa uzņēmumam.
• Ūdens noplūde. Aizver tuvāko noslēgvārstu vai ievada vārstu. Atslēdz elektrību applūstošajā zonā, ja to var izdarīt droši no sadalnes. Pārvieto preces un tehniku.
• Elektrības zudums. Pārbauda, vai nav vispārējs tīkla pārtraukums (kaimiņu ēkas, operatora informācija). Neieslēdz izsistu automātu atkārtoti, ja cēlonis nav zināms.
• Apkures apstāšanās ziemā. Fiksē laiku un temperatūru telpās. Neatver sistēmu un nemēģina to papildināt pašrocīgi.
• Kanalizācijas aizsprostojums. Pārtrauc ūdens lietošanu virs aizsprostojuma vietas un brīdina nomniekus.
• Bojātas durvis vai stikls. Norobežo vietu, lauskas savāc tikai ar cimdiem, objektu neatstāj bez uzraudzības līdz pagaidu aizdarei.
• Fotografē un pieraksta laiku. Tas noderēs aktam un apdrošinātājam.

Mazāk avāriju: saistība ar regulāro apkopi

Lielākā daļa avāriju nav negaidītas. Nolietots vārsts, kas sācis svīst, siksna, kas slīd, automāts, kas pārkarst, nosēdumi kanalizācijā — to visu redz plānotajā apkopē mēnešus pirms tas kļūst par izsaukumu naktī. Tāpēc avārijas dienests strādā labi tikai kopā ar regulāru tehnisko apkalpošanu: brigāde pazīst objektu, zina, kur ir vārsti, un pēc katras avārijas var ieplānot cēloņa novēršanu, nevis tikai seku likvidēšanu.

Praktisks rādītājs ir avārijas izsaukumu skaits objektā gadā. Ja tas nesamazinās, apkopes plānā kaut kā trūkst. Servisa sistēmā šo statistiku var skatīt pa sistēmām un pa objektiem.

Ēku tehniskās apkalpošanas ietvaros ittu nodrošina avārijas dienestu klientiem ar apkalpošanas līgumu — izsaukumus pieņemam un to gaitu fiksējam servisa sistēmā, tāpēc reakcijas un ierašanās laiki ir redzami abām pusēm. ittu avārijas dienests 24/7 ir pieejams tikai uzņēmumiem — privātpersonu izsaukumus nepieņemam.