Cik bieži jāpārbauda elektroinstalācija
Pamatprasība ir vienkārša: elektroinstalāciju, ieskaitot zemējuma un zibensaizsardzības ierīci, pārbauda reizi 10 gados. Ja objektā vai teritorijā ir īpaša vide, termiņš saīsinās (MK 238, 56. p.).
| Vide objektā | Pārbaudes biežums | MK 238 |
|---|---|---|
| Parasta vide (birojs, veikals, viesnīca, noliktava) | reizi 10 gados | 56. p. |
| Sprādzienbīstama vide (piemēram, krāsu vai šķīdinātāju noliktava, akumulatoru uzlādes telpa) | reizi 2 gados | 56.1. p. |
| Ķīmiski agresīva vide (piemēram, ražošana ar skābju vai sārmu tvaikiem, baseini) | reizi gadā | 56.2. p. |
Desmit gadi ir maksimālais intervāls, nevis ieteikums. Pēc pārbūves, nomnieku maiņas ar jaunu sadalni vai būtiskas slodzes pieauguma pārbaudi ir vērts veikt agrāk. Arī apdrošinātāji un lielo tīklu nomnieki līgumos nereti pieprasa biežāku termogrāfiju.
Termiņu skaita no iepriekšējā pārbaudes akta datuma. Jaunai ēkai atskaites punkts ir mērījumi, kas veikti pirms nodošanas ekspluatācijā.
Kas tiek pārbaudīts un kādi ir robežlielumi
Pārbaude sastāv no divām daļām, ko veic vienlaikus. Pirmā ir elektriskie mērījumi (57. p.), otrā — kontaktu savienojumu pārbaude ar termokameru (58. p.). Mērījumu daļā ietilpst:
| Mērījums | Prasība (MK 238, 6. pielikums) |
|---|---|
| Zemējuma kontūra pretestība | ne vairāk kā 10 Ω |
| Zemējumvadu nepārtrauktības pretestība | ne vairāk kā 0,4 Ω |
| Izolācijas pretestība ķēdēs līdz 500 V (pārbaudes spriegums 500 V) | vismaz 1,0 MΩ |
| Izolācijas pretestība mazsprieguma ķēdēs līdz 50 V (pārbaudes spriegums 250 V) | vismaz 0,5 MΩ |
Pie katra mērījuma aktā ieraksta atzinumu “atbilst” vai “neatbilst” un norādījumus par turpmāko ekspluatāciju. Mērījumus veic pēc elektroinstalācijas shēmas — ja shēmas nav, tā jāsagatavo vai jāatjauno pirms pārbaudes.
- izolācijas pretestība kabeļiem un vadiem starp fāzēm, nulli un zemējumu;
- cilpas “fāze–nulle” pilnā pretestība — tā parāda, vai īsslēguma gadījumā automāts tiešām nostrādās pietiekami ātri;
- zemējumietaises pretestība (zemējuma kontūrs);
- zemējumvada nepārtrauktība no sadalnes līdz iekārtu korpusiem;
- zibensaizsardzības sistēmas pretestība no zibensuztvērēja līdz mērsavienojumam pie zemējuma.
Termogrāfijā ar termokameru apskata nozarkārbas, sadalnes un aizsardzības aparātu uzstādīšanas vietas. Vaļīgs vai oksidējies kontakts zem slodzes silst, un kamera to parāda ilgi pirms kūstošas izolācijas smakas. Noteikumu pielikumā ir noteikti arī robežlielumi, pēc kuriem mērījumu rezultātu atzīst par atbilstošu.
Kas drīkst veikt pārbaudi
MK noteikumi Nr. 238 neuzskaita konkrētu sertifikātu veidu, bet prasības izriet no akta pielikuma. Aktam jāpievieno darba veikšanas tiesības apliecinoša dokumenta kopija — elektrospeciālista apliecība par elektrodrošības grupas piešķiršanu — un mēraparāta kalibrēšanas vai verificēšanas sertifikāta kopija (6. pielikums). Tas nozīmē, ka pārbaudi veic elektrospeciālists ar atbilstošu elektrodrošības grupu un ar kalibrētiem mērinstrumentiem; termokamerai tāpat jābūt ar kalibrēšanas sertifikātu (7. pielikums).
Praksē to dara elektromērījumu laboratorijas vai elektromontāžas uzņēmumi, kuru speciālistiem ir šādas apliecības. Pasūtot pārbaudi, prasiet uzrādīt abus dokumentus jau piedāvājuma stadijā — bez tiem akts VUGD pārbaudē nebūs derīgs. Ēkas apsaimniekotāja elektriķis bez atbilstošas grupas un bez kalibrēta mēraparāta pārbaudi noformēt nevar, pat ja tehniski prot to izdarīt.
Ir atšķirība, vai pārbaudi veic uzņēmums, kas tikai mēra, vai tāds, kas pēc tam arī novērš defektus. Pirmajā gadījumā pēc akta ar “neatbilst” būs jāmeklē otrs darbuzņēmējs un pēc remonta vēl jāpasūta atkārtots mērījums. Ja mērījumus un remontu veic viens izpildītājs, atkārtoto mērījumu var izdarīt uzreiz pēc novēršanas, un akts tiek noslēgts vienā piegājienā.
Kāds dokuments paliek un cik ilgi to glabā
Pēc pārbaudes objektā paliek divi akti noteikumu pielikumu formā: elektroinstalācijas pārbaudes akts ar visiem mērījumiem (6. pielikums) un kontaktsavienojumu pārbaudes akts ar termogrammām (7. pielikums). Pirmajā norāda objekta atbildīgo personu, pasūtītāju, veicēju, mēraparāta datus, klimatiskos apstākļus mērījumu laikā un rezultātu tabulas pa sadalnēm un ķēdēm. Otrajā — mērījuma vietu, strāvu caur kontaktu, termokameras attēlu, foto dabā ar norādi uz problemātisko vietu un atzinumu.
Aktiem pievieno speciālista apliecības kopiju, mēraparātu kalibrēšanas sertifikātu kopijas un elektroinstalācijas shēmu ar aizsardzības aparātu nominālajām vērtībām un kabeļu markām. Abus aktus paraksta veicējs un pasūtītājs.
Konkrētu glabāšanas termiņu noteikumi elektroinstalācijas aktiem nenosaka. Praksē akts jāglabā vismaz līdz nākamajai pārbaudei, tas ir, visu 10 gadu ciklu, jo tieši ar to pierāda termiņa ievērošanu. Lietderīgi glabāt arī iepriekšējos aktus — tie ļauj salīdzināt, kā mainās zemējuma un izolācijas rādītāji.
Saņemot aktu, pārbaudiet piecas lietas: vai norādīta visa ēka vai tikai tās daļa; vai pie katra mērījuma ir atzinums; vai pievienota speciālista apliecība un mēraparātu sertifikāti; vai pievienota shēma; vai pie “neatbilst” ir norādījumi par turpmāko ekspluatāciju. Akts bez pielikumiem ir tikai papīrs ar skaitļiem, un inspektors to vērtēs tāpat.
Biežākās kļūdas objektos
- Pārbaude veikta tikai daļā ēkas. Aktā ir lauks “darba norises vieta” — ja pārbaudītas tikai koplietošanas sadalnes, nomnieku telpas paliek bez akta.
- Nav elektroinstalācijas shēmas. Bez tās mērījumus nevar piesaistīt konkrētām ķēdēm, un aktam trūkst obligātā pielikuma.
- Zibensaizsardzība aizmirsta. Jumta zibensuztvērēji un novedēji ir pārbaudes daļa, bet bieži neviens pie tiem nav kāpis kopš ēkas nodošanas.
- Termogrāfija bez slodzes. Ja sadalni fotografē tukšā ēkā svētdienas rītā, vaļīgs kontakts nesils un paliks nepamanīts. Termogrāfiju veic darba laikā pie reālas slodzes.
- Akts ir, bet ar “neatbilst” nekas nav darīts. Neatbilstošs mērījums aktā bez novēršanas un atkārtota mērījuma inspektoram ir tikpat slikti kā akta trūkums.
- Pārbaude nav saskaņota ar pārbūvēm. Pēc nomnieka ierīkotas jaunas sadalnes vai pārvietotām ķēdēm vecais akts vairs neatspoguļo faktisko stāvokli.
Ko darīt pēc pārbaudes
Pārbaudes jēga nav akts, bet sakārtota instalācija. Ja kāds mērījums atzīts par neatbilstošu vai termogrammā redzams pārkarsis kontakts, defekts jānovērš un attiecīgais mērījums jāatkārto, lai aktā parādītos atbilstošs rezultāts. Tipiskie darbi ir kontaktu pievilkšana vai nomaiņa, bojātu kabeļu posmu nomaiņa, zemējuma kontūra papildināšana, nolietotu automātu nomaiņa un sadalnes sakārtošana.
Atbildības dalījums izriet no līgumiem. Par ugunsdrošību objektā atbild īpašnieks vai pārvaldnieks, bet iznomātās telpās — nomnieks, ja tas noteikts līgumā; par koplietošanas elektroapgādes sistēmu ēkā ar vairākiem nomniekiem atbild īpašnieks vai pārvaldnieks. Arī noteikumu pielikumā norādīts, ka atbildīgās personas nodrošina pārbaudi savās elektroietaišu piederības robežās. Praktiski tas nozīmē: īpašnieks pārbauda ievadu, galveno sadalni, stāvvadus un zibensaizsardzību, nomnieks — savu sadalni un telpu instalāciju. Lai nebūtu strīdu, piederības robežu ieteicams ierakstīt nomas līgumā un pārbaudes abās pusēs plānot vienlaikus — tā ir lētāk un akts ir viens vesels.
ittu elektriķi ir sertificēti un uzņēmumiem veic gan elektroinstalācijas pārbaudes ar aktu noformēšanu, gan konstatēto defektu novēršanu, bet tehniskās apkalpošanas klientiem sekojam pārbaužu termiņiem, lai 10 gadu cikls nepaslīd garām.
Avots: Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi”
Atjaunots 08.11.2026 · ittu