Obligāto pārbaužu kalendārs vienā tabulā
Tabulā ir tikai pārbaudes, kuru biežumu tieši nosaka normatīvais akts. Par ugunsdrošību atbild objekta atbildīgā persona — īpašnieks, valdītājs vai nomnieks atkarībā no līguma. Par liftiem, katliem un spiedieniekārtām atbild iekārtas valdītājs.
| Sistēma | Kas jāveic | Biežums | Normatīvais akts |
|---|---|---|---|
| Ugunsdzēsības aparāti | Tehniskā stāvokļa vizuālā apskate | ne retāk kā reizi gadā; publiskā objektā un neapkurinātā objektā — reizi 6 mēnešos | MK 238, 268. p. |
| Ugunsdzēsības aparāti | Tehniskā apkope apkopes vietā | pēc ražotāja garantijas termiņa beigām; ja ražotājs biežumu nav noteicis — ne retāk kā reizi 5 gados | MK 238, 273.–274. p. |
| Iekšējais ugunsdzēsības ūdensvads | Sistēmas, krānu un aprīkojuma pārbaude | ne retāk kā reizi gadā | MK 238, 117. p. |
| Ugunsdzēsības hidranti | Pārbaude ar aktu un tīkla plānu | ne retāk kā reizi gadā | MK 238, 106.–107. p. |
| Ugunsaizsardzības sistēmas (signalizācija, dzēšana, dūmu novadīšana) | Tehniskā apkope pēc ražotāja un standartu prasībām; iedarbošanās un bojājumu uzskaite žurnālā | pastāvīgi; darbspēja jāatjauno 24 stundu laikā pēc bojājuma | MK 238, 129.–132. p. |
| Ugunsdrošības instruktāža | Nodarbināto instruktāža ar ierakstu žurnālā | ne retāk kā reizi gadā; izglītības, ārstniecības un aprūpes iestādēs — reizi 6 mēnešos | MK 238, 190. p. |
| Praktiskās evakuācijas nodarbības | Objektā, kurā vienlaikus var atrasties vairāk par 50 cilvēkiem | ne retāk kā reizi gadā | MK 238, 192. p. |
| Elektroinstalācija, zemējums, zibensaizsardzība | Pārbaude ar aktu; vienlaikus kontaktu savienojumu pārbaude ar termokameru | reizi 10 gados; sprādzienbīstamā vidē — reizi 2 gados; ķīmiski agresīvā vidē — reizi gadā | MK 238, 56.–58. p. |
| Gāzes apkures iekārtas | Tīrīšana, tehniskā apkope un tehniskā stāvokļa pārbaude | ne retāk kā reizi gadā, ja ražotājs nav noteicis citādi | MK 238, 70. p. |
| Dūmvadi gāzes un šķidrā kurināmā iekārtām | Pārbaude un tīrīšana | ķieģeļu dūmvads — reizi gadā; ķieģeļu ar oderējumu, keramikas, metāla u. c. — reizi 2 gados | MK 238, 71. p. |
| Dabiskās ventilācijas kanāli | Tīrīšana un tehniskā stāvokļa pārbaude | ne retāk kā reizi 5 gados (telpās ar gāzes iekārtām un citos nedzīvojamos objektos) | MK 238, 80. p. |
| Mehāniskā ventilācija | Tehniskā stāvokļa pārbaude un tīrīšana ar aktu | reizi 5 gados; sistēmām, kas nosūc degtspējīgas gāzes, tvaikus vai putekļus, — reizi gadā | MK 238, 91.–92., 94. p. |
| Lifti un vertikālās cēlējplatformas | Kārtējā tehniskā pārbaude inspicēšanas institūcijā | ne retāk kā reizi 12 mēnešos | MK 679, 58. p. |
| Katliekārtas (bīstamās iekārtas) | Ārējā, iekšējā un hidrauliskā pārbaude | ārējā — reizi 12 mēnešos; iekšējā — ne retāk kā reizi 4 gados; hidrauliskā — ne retāk kā reizi 8 gados | MK 138, 58. p. |
| Spiedieniekārtu kompleksi (III un IV kategorija) | Ārējā, iekšējā un hidrauliskā pārbaude | ārējā — reizi 12 mēnešos; iekšējā — ne retāk kā reizi 4 gados; hidrauliskā — ne retāk kā reizi 8 gados | MK 518, 46. p. |
| Ēkas energosertifikāts | Energosertifikācija, ja ēku pārdod, izīrē vai iznomā; publiskā ēkā sertifikātu izvieto redzamā vietā | sertifikāts derīgs 10 gadus; pagaidu sertifikāts — 3 gadus | Ēku energoefektivitātes likums, 7., 8. un 13. pants |
| Apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmas virs 70 kW | Neatkarīga eksperta pārbaude ar aktu | pirms energosertifikācijas vai vienlaikus ar to; pēc sistēmas pārbūves — 2 gadu laikā | Ēku energoefektivitātes likums, 11. pants; MK 222, 31. un 36. p. |
Tabula sagatavota pēc likumi.lv konsolidētajām redakcijām 2026. gada novembrī. Tā nav juridisks atzinums — objektam var būt papildu prasības atkarībā no lietošanas veida, cilvēku skaita un ražotāju instrukcijām.
Ugunsdrošība: biežākās pārbaudes gada laikā
Lielākā daļa ikgadējo pienākumu nāk no Ministru kabineta noteikumiem Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi”. Katru gadu jāapskata ugunsdzēsības aparāti, jāpārbauda iekšējais ugunsdzēsības ūdensvads un hidranti, jāveic instruktāža nodarbinātajiem. Ja objektā vienlaikus var atrasties vairāk par 50 cilvēkiem, papildus jāorganizē praktiskās evakuācijas nodarbības un katrā stāvā jābūt evakuācijas plānam (229. p.).
Ugunsaizsardzības sistēmām — signalizācijai, automātiskajai dzēšanai, dūmu novadīšanai — fiksēta pārbaužu biežuma noteikumos nav. Tās jāuztur darba kārtībā pastāvīgi, apkopi veicot pēc ražotāja un piemērojamo standartu prasībām, bet katru nostrādāšanu un bojājumu ierakstot žurnālā. Evakuācijas ceļiem jābūt brīviem, durvīm — atveramām bez aizkavējuma, bet avārijas apgaismojuma rezerves barošanai jānodrošina vismaz 30 minūšu darbība (243., 245. p.). Detalizētāk par to rakstā par MK 238 pārbaudēm ēkas īpašniekam.
Elektroinstalācija, ventilācija un gāze
Elektroinstalācijas pārbaude kopā ar zemējumu un zibensaizsardzību parastā komercēkā jāveic reizi 10 gados, un tajā pašā reizē kontaktu savienojumi sadalnēs un nozarkārbās jāpārbauda ar termokameru. Rezultātus noformē aktos pēc noteikumu 6. un 7. pielikuma. Desmit gadi ir maksimālais intervāls — ēkās ar lielu slodzi termogrāfiju ir vērts atkārtot biežāk.
Mehāniskās ventilācijas sistēmas tehniskā stāvokļa pārbaude un tīrīšana jāveic reizi piecos gados, par to sastādot aktu. Tas nav tas pats, kas filtru maiņa un kārtējā apkope — to biežumu nosaka ražotājs un iekārtas noslodze.
Gāzes apkures iekārtām obligāta ikgadēja tīrīšana, apkope un tehniskā stāvokļa pārbaude, bet dūmvadiem — pārbaude un tīrīšana reizi gadā vai divos gados atkarībā no materiāla. Ja gāzes iekārta bijusi atslēgta ilgāk par sešiem mēnešiem, pirms ieslēgšanas vajadzīga ārpuskārtas dūmvadu un ventilācijas kanālu pārbaude ar aktu.
Bīstamās iekārtas: lifti, katli, spiedieniekārtas
Lifti, katliekārtas un III vai IV kategorijas spiedieniekārtu kompleksi ir bīstamās iekārtas, kuras reģistrē bīstamo iekārtu reģistrā un kuru pārbaudes veic akreditēta inspicēšanas institūcija. Liftam un vertikālajai cēlējplatformai kārtējā tehniskā pārbaude jāveic ne retāk kā reizi 12 mēnešos (MK noteikumi Nr. 679). Inspicēšanas institūcija var noteikt arī biežāku pārbaudi, ja to prasa lifta tehniskais stāvoklis. Papildus valdītājs nodrošina regulāras apkopes un ierakstus lifta reģistrācijas žurnālā.
Katliekārtām un spiedieniekārtu kompleksiem shēma ir vienāda: ārējā pārbaude reizi 12 mēnešos, iekšējā — ražotāja noteiktajā termiņā, bet ne retāk kā reizi četros gados, hidrauliskā — ne retāk kā reizi astoņos gados. Šo pārbaužu protokoli jāglabā kopā ar iekārtas pasi.
Ēkas konstrukcijas un energosertifikāts
Komercēkai normatīvie akti nenosaka fiksētu periodiskās tehniskās apsekošanas biežumu — atšķirībā no dzīvojamām mājām. Būvniecības likuma 21. panta ceturtā daļa uzliek īpašniekam vispārīgu pienākumu uzturēt ēku un tās elementus tā, lai tie atbilstu būtiskajām prasībām, un būvinspektors drīkst apsekot ēku un uzdot veikt tehnisko izpēti. Praksē apsekošana ar sertificēta būvspeciālista atzinumu ir ieteicama pēc būtiskiem notikumiem (noplūdes, plaisas, slodzes maiņa), bet tās biežumu īpašnieks izvēlas pats.
Ēkas energosertifikāts ir derīgs 10 gadus, pagaidu energosertifikāts — trīs gadus. Komercēkai tas ir obligāts, ja ēku vai tās daļu pārdod, izīrē vai iznomā; publiskā ēkā sertifikāts jāizvieto apmeklētājiem redzamā vietā. Apkures vai gaisa kondicionēšanas sistēmai ar kopējo jaudu virs 70 kW papildus vajadzīga neatkarīga eksperta pārbaude — pirms energosertifikācijas vai divu gadu laikā pēc sistēmas pārbūves.
Ieteicams pēc labās prakses, bet nav obligāts
Šīs pārbaudes normatīvie akti komercēkai neprasa vai neprasa ar fiksētu biežumu. Tās tomēr ir vērts ieplānot, jo novērš dārgākos bojājumus:
- Leģionellas profilakse karstā ūdens sistēmā. MK noteikumi Nr. 547 riska novērtēšanu un Legionella monitoringu ēkas ūdensapgādes tīklā prasa tikai prioritārajos objektos — stacionārās ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēs. Viesnīcām, sporta klubiem un birojiem ar dušām tā ir brīvprātīga, bet pamatota: temperatūras kontrole, reti lietoto krānu skalošana un periodiska boileru tīrīšana.
- Avārijas un evakuācijas apgaismojuma tests. Noteikumi prasa to uzturēt kārtībā, bet biežumu nenosaka. Ierasta prakse — īss funkcionālais tests reizi mēnesī un pilna ilguma tests reizi gadā.
- Ventilācijas filtru maiņa un iekārtu apkope pēc ražotāja grafika — parasti 2–4 reizes gadā. Sīkāk par ventilācijas apkopi un filtru maiņu.
- Dzesēšanas iekārtu un siltumsūkņu sezonas apkope pavasarī un rudenī, ieskaitot aukstumaģenta noplūžu kontroli.
- Jumta, noteku un lietus kanalizācijas apskate pavasarī un rudenī.
- Ēkas konstrukciju vizuālā apsekošana reizi gadā un apsekošana ar atzinumu ik pēc vairākiem gadiem.
Žurnāli, akti un dokumentu glabāšana
Pārbaude bez dokumenta inspekcijai neeksistē. Objektā jābūt vismaz šādiem dokumentiem:
- ugunsdrošības instrukcija un instruktāžas uzskaites žurnāls (tajā reģistrē arī praktiskās nodarbības);
- ugunsaizsardzības sistēmas iedarbošanās un bojājumu uzskaites žurnāls, sistēmas būvniecības dokumentācija un instrukcija pie paneļa;
- elektroinstalācijas un termokameras pārbaudes akti, ugunsdzēsības aparātu un ūdensvada pārbaudes atzīmes;
- dūmvadu, dabiskās ventilācijas kanālu un mehāniskās ventilācijas pārbaudes akti;
- liftu, katliekārtu un spiedieniekārtu pases, tehnisko pārbaužu protokoli un reģistrācijas žurnāli;
- energosertifikāts un apkures vai kondicionēšanas sistēmas pārbaudes akti — šo dokumentāciju glabā 10 gadus.
Vienotu glabāšanas termiņu visiem aktiem normatīvie akti nenosaka, tāpēc droša prakse ir glabāt katru aktu vismaz līdz nākamajai tāda paša veida pārbaudei, bet elektroinstalācijas un bīstamo iekārtu dokumentus — visu iekārtas kalpošanas laiku.
ittu tehniskās apkalpošanas līgumā šīs pārbaudes tiek ieplānotas objekta gada grafikā, un katra no tām tiek dokumentēta servisa sistēmā — ar termiņu, izpildītāju un aktu. Ugunsdrošības sistēmu un gāzes iekārtu pārbaudes mēs organizējam kopā ar sertificētiem partneriem.
Avots: Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi”
Atjaunots 08.11.2026 · ittu