Īsā atbilde
| Darbs | Tipisks biežums komercēkā |
|---|---|
| Filtru maiņa | 2–4 reizes gadā, atkarībā no filtru klases, putekļainības un spiediena krituma |
| Ventilācijas iekārtas apkope | 1–2 reizes gadā; lielām sistēmām — reizi ceturksnī |
| Gaisa vadu stāvokļa pārbaude | reizi gadā vizuāli; tīrīšana pēc nepieciešamības |
| Restorānu tvaika nosūces un tauku filtri | ievērojami biežāk — atkarībā no noslodzes |
Precīzu biežumu nosaka iekārtas ražotājs, telpu lietošanas veids un sistēmas noslodze. Tabula atspoguļo tipisku praksi, nevis normatīvu prasību.
Filtru maiņa
Filtrs ir pirmā vieta, kur ventilācija sāk strādāt sliktāk. Aizsērējis filtrs samazina gaisa plūsmu, palielina ventilatoru enerģijas patēriņu un var ielaist putekļus gaisa vados.
Mūsdienu ventilācijas iekārtās ir spiediena krituma kontrole vai automātika, kas brīdina par filtra nomaiņu. Ja tādas nav, filtrus maina pēc grafika — tipiski 2 līdz 4 reizes gadā. Pavasarī (ziedputekšņi) un pie intensīvas ielas filtri piesārņojas ātrāk.
Ko ietver ventilācijas iekārtas apkope
- filtru nomaiņa un filtru kameru tīrīšana;
- ventilatoru, siksnu un gultņu pārbaude;
- siltummaiņa (rekuperatora) tīrīšana un darbības pārbaude;
- sildītāja un dzesētāja pārbaude, kondensāta novadīšanas tīrīšana;
- vārstu un piedziņu darbības pārbaude;
- automātikas iestatījumu, temperatūru un gaisa plūsmas kontrole;
- apkopes protokols ar konstatētajiem trūkumiem.
Ko prasa normatīvi
Latvijas Ugunsdrošības noteikumi (MK noteikumi Nr. 238) nosaka, ka dabiskās ventilācijas kanālu tīrīšanu un tehniskā stāvokļa pārbaudi komercobjektos veic ne retāk kā reizi piecos gados (80. punkts). Par tīrīšanu sastāda aktu.
Mehāniskās ventilācijas iekārtu apkopes biežumu nosaka iekārtas ražotājs un ēkas ekspluatācijas prasības. Ja ventilācija ir daļa no ugunsdrošības risinājuma (piemēram, dūmu novadīšana vai ugunsdrošie vārsti), tai piemēro arī ugunsaizsardzības sistēmu apkopes prasības.
Pazīmes, ka ventilācija strādā slikti
- telpās smacīgs vai mitrs gaiss, pēcpusdienā nogurums un galvassāpes;
- kondensāts uz logiem, pelējums stūros;
- paaugstināts troksnis vai vibrācija no iekārtas;
- telpās ir pārāk karsts vai auksts, lai gan iestatījumi nav mainīti;
- pieaudzis elektroenerģijas patēriņs;
- netīri restes un difuzori vai putekļi ap tiem.
Atjaunots 03.10.2026 · ITTU