Ventilācijas sistēmas tīrīšana un pārbaude: prasības, biežums un kas jādokumentē

Ko prasa MK noteikumi Nr. 238

Noteikumi uz ventilāciju skatās no ugunsdrošības puses: mehāniskās ventilācijas sistēmu un dabiskās ventilācijas kanālus tīra, lai nepieļautu uguns izplatīšanos būvē (90. p.). Par izpildi atbild objekta atbildīgā persona — īpašnieks, valdītājs vai nomnieks atkarībā no līguma.

Normatīvi noteiktie minimālie termiņi ir šādi:

Virtuves tvaika nosūcējiem un tauku uztvērējiem MK noteikumi Nr. 238 atsevišķu tīrīšanas termiņu nenosaka — uz tiem attiecas vispārīgā prasība par mehānisko ventilāciju. Praksē ēdināšanas virtuvēs tīra daudz biežāk; skat. ieteikumu tabulu zemāk. Noteikumi arī aizliedz kanālus un gaisa vadus attīrīt, tos izdedzinot (89.11. p.).

Kāpēc ventilāciju tīra

• Ugunsdrošība. Putekļi un tauku nosēdumi gaisa vados ir degtspējīgi. Virtuves nosūces kanālā ar tauku kārtu uguns izplatās cauri stāviem dažās minūtēs. Tieši tāpēc tīrīšanu regulē ugunsdrošības noteikumi, nevis higiēnas normas.
• Gaisa kvalitāte. Netīros pieplūdes kanālos vairojas pelējums un baktērijas, un tās ar gaisu nonāk telpās. Birojā tas nozīmē sūdzības par smaku, galvassāpēm un slimības dienām; viesnīcā — viesu atsauksmes.
• Enerģija. Nosēdumi sašaurina kanālu šķērsgriezumu un piesārņo siltummaini. Ventilators strādā ar lielāku pretestību, siltuma atgūšana samazinās, un iekārta patērē vairāk elektrības tā paša gaisa daudzuma nodrošināšanai.
• Iekārtu resurss. Netīrs siltummainis, aizsērējuši drenāžas vadi un pārslogots ventilators noved pie priekšlaicīgiem bojājumiem. Tīrīšana ir lētāka par ventilācijas iekārtas nomaiņu.

Pazīmes, ka sistēma ir netīra

Pārbaudi nevajag gaidīt līdz normatīvajam termiņam, ja ir redzamas problēmas:

• ap pieplūdes un nosūces režģiem veidojas tumši putekļu “ūsas” vai pelējuma traipi;
• telpās ir smacīgs gaiss, smaka vai rasojas logi, kaut iekārta strādā;
• ventilācijas iekārta trokšņo vairāk nekā agrāk vai biežāk izmet filtru nomaiņas brīdinājumu;
• virtuvē tauku uztvērēji pēc mazgāšanas ātri atkal ir pilni, un uz nosūces kanāla ārpusēs redzami tauku traipi;
• pagrabā vai noliktavā ir mitruma smaka un kondensāts — bieži vien dabiskās ventilācijas kanāls ir aizsērējis vai aizbūvēts;
• gaisa daudzuma mērījumi rāda vērtības, kas ir ievērojami mazākas par projektā paredzētajām.

Kā tīra: tīrīšana, dezinfekcija un filtru maiņa

Jānošķir trīs darbi. Filtru maiņa un kārtējā apkope ir regulāra iekārtas uzturēšana — par to rakstām atsevišķi: ventilācijas apkope un filtru maiņa. Tā notiek vairākas reizes gadā un neskar gaisa vadus.

Gaisa vadu tīrīšana ir atsevišķs darbs ar savu aprīkojumu. Kanālos ievada rotējošas birstes vai saspiesta gaisa sprauslas, un atdalītos putekļus savāc ar jaudīgu vakuuma iekārtu, kas pieslēgta kanāla otrā galā. Lai piekļūtu, gaisa vados vajadzīgas revīzijas lūkas; ja to nav, tās ierīko tīrīšanas laikā. Tīra arī iekārtas iekšpusi: siltummaini, ventilatora lāpstiņas, drenāžas paplāti, trokšņa slāpētājus. Virtuves nosūces kanālus ar tauku nosēdumiem tīra ar attaukošanas līdzekļiem un karstā ūdens augstspiediena mazgāšanu.

Dezinfekcija ir papildu solis pēc mehāniskās tīrīšanas, ja kanālos konstatēts pelējums vai mikrobioloģiskais piesārņojums, piemēram, viesnīcās, ārstniecības vai pārtikas objektos. Dezinfekcijas līdzekli izsmidzina vai iemiglo tīrā kanālā. Dezinficēt netīru kanālu nav jēgas — nosēdumi jāaizvāc vispirms.

Kā pārbauda: mērījumi un balansēšana

Tehniskā stāvokļa pārbaude nav tikai vizuāla apskate. Kanālu iekšpusi apskata ar inspekcijas kameru, un attēlus pievieno aktam — to noteikumi prasa tieši (93. p.). Pārbauda arī ugunsdrošo vārstu darbību, zemējumu (95. p.) un to, vai pie vārstiem un pārējiem apkopjamajiem elementiem ir brīva piekļuve (97. p.).

Funkcionālā pārbaude ir gaisa daudzuma mērījumi: ar anemometru vai mērpiltuvi izmēra pieplūdi un nosūci katrā režģī un salīdzina ar projektēto vērtību. Ja novirze ir liela, sistēmu balansē — regulē droseļvārstus un režģus tā, lai katra telpa saņemtu paredzēto gaisa daudzumu. Pēc tīrīšanas balansēšana bieži ir nepieciešama, jo mainās kanālu pretestība.

Pārbaudes rezultātā tiek sniegts atzinums par sistēmas turpmāku ekspluatāciju (92.8. p.). Ja konstatē neatbilstības projektam vai ražotāja prasībām, tās ieraksta aktā un plāno novēršanu.

Ieteicamais biežums pēc sistēmas tipa

Normatīvais termiņš ir minimums. Praksē intervālu nosaka sistēmas tips, slodze un telpu lietojums. Tabulā — ittu ieteikumi komercēkām, nošķirti no normatīvās prasības:

Ieteicamais biežums ir orientējošs. Precīzu intervālu nosaka pēc pirmās kameras apskates un gaisa daudzuma mērījumiem — tad redzams, cik ātri konkrētā sistēma piesārņojas.

Kas jādokumentē

Par mehāniskās ventilācijas sistēmas tīrīšanu vai pārbaudi sastāda aktu (92. p.), par dabiskās ventilācijas kanāla tīrīšanu — aktu pēc 72. punkta, par tā tehniskā stāvokļa pārbaudi — pēc 75. punkta. Akts ir dokuments, ko prasīs ugunsdrošības inspektors, apdrošinātājs un ēkas pircējs. Mehāniskās ventilācijas aktā jābūt:

• objekta nosaukumam, adresei un darbu datumam (92.1. p.);
• sistēmas atrašanās vietai objektā un tās aprakstam (92.2. p.);
• darbu veicēja vārdam, uzvārdam un kvalifikāciju apliecinošā dokumenta nosaukumam un numuram (92.3.–92.4. p.);
• pārbaudes aktā — sistēmas atbilstībai projektam, normatīviem un ražotāja prasībām (92.5.–92.7. p.); tīrīšanas aktā šo informāciju nenorāda;
• atzinumam par sistēmas turpmāku ekspluatāciju (92.8. p.);
• pārbaudes aktam pievienotām fotogrāfijām, videoierakstiem vai mērierīču rādījumiem (93. p.).

Ieteicams uzturēt arī ventilācijas žurnālu vai ierakstus servisa sistēmā: filtru maiņas, apskates, mērījumu rezultāti un tīrīšanas akti vienuviet ar datumiem. Tad nākamais termiņš nepaliek nepamanīts, un vēsture ir pieejama, mainoties pārvaldniekam vai nomniekam. Foto pirms un pēc tīrīšanas ir labākais pierādījums, ka darbs ir paveikts, nevis tikai izrakstīts rēķins.

ittu veic ventilācijas sistēmu izbūvi, apkopi un tīrīšanu uzņēmumiem un ēku servisa līguma ietvaros sekojam normatīvajiem termiņiem kopā ar pārējām inženiersistēmām.